BRIVPRATIGIE.LV
Brīvprātīgā darba koordinēšanai visā Latvijā būs jauna informācijas sistēma
Kopš šā gada spēkā ir Brīvprātīgā darba likums, lai sekmētu brīvprātīgā darbu un veicinātu sabiedrības līdzdalību tajā. Likums Saeimā tapa ilgās diskusijās, un sākotnējais variants pat tika pilnībā pārstrādāts. Tagad reglamentējošo normu nav daudz, taču ir noteiktas robežas, ko drīkst un ko ne, arī atbildība. Likumā ir pašsaprotams liegums neslēpt darba attiecības aiz brīvprātības, tā izvairoties no nodokļiem, noteikts pienākums apdrošināt brīvprātīgos darbos, kuros var būt riski veselībai.

Likumā ir arī paredzēts izveidot brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmu, kas būs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārziņā.

Informācijas sistēma ir izstrādes stadijā, un, kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju informēja NVA projekta vadītājs Ints Teterovskis, tā tiek veidota, lai  brīvprātīgie vienuviet var atrast visu informāciju; tai ir jābūt starpniekam starp brīvprātīgiem, kas meklē darbu, un tiem, kas savukārt meklē brīvprātīgos, tātad –koordinējošai vietai, kura saved kopā abas puses. Plānots, ka informācijas sistēma sāks darboties šā gada jūlijā. Sistēmā varēs reģistrēties brīvprātīgā darba veicēji, kā arī tiks reģistrēti un apkopoti brīvprātīgā darba organizētāju pieteikumi.

I. Teterovskis, kas bija Rīga-2014 brīvprātīgo programmas vadītājs, stāstīja, ka NVA informācijas sistēma veidota pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā aprobētās brīvprātīgo datubāzes principiem. Atšķirība tā, ka NVA sistēmā iesaiste ir paredzēta ne tikai kultūras, bet dažādās jomās un ar pieejamību visām sociālajām grupām jebkurā vecumā.

NVA skaidro, ka sistēma un tās administrēšanas process nodrošinās:

  • Personas pieteikšanos brīvprātīgā darbam (veidosies brīvprātīgo datubāze);
  • Publiski pieejamas brīvprātīgā darba iespējas Latvijā;
  • Informācijas apmaiņu starp personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgā darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem;
  • Praktisku misiju norises koordinēšanu, statistiku;
  • Informāciju, arī metodiskos dokumentus (piemēram, līguma paraugs par brīvprātīgā darba veikšanu) un aktualitātes par brīvprātīgā darbu.

Pašreiz tiek uzrunāti potenciālie sadarbības  partneri – pašvaldības un nevalstiskās organizācijas (NVO), kas būtu šīs sistēmas organizētāji reģionos. Sadarbības partneri varēs izmantot informācijas sistēmu brīvprātīgo un brīvprātīgā darba organizētāju piedāvājumu uzskaitei, pušu vēlmju saskaņošanai un projekta darbības atspoguļošanai reģionā, kā arī ievadīt un apkopot visu ar brīvprātīgā darba veicēju un organizētāju saistīto informāciju.

Paredzēts, ka sistēmā būs pieejama arī visa informācija par brīvprātīgā darbā nostrādātajām stundām, vietu, kurā brīvprātīgais ir strādājis.

Ja sistēma ļaus atlasīt datus, lietotājs varēs iegūt šo uzskaitīto informāciju, organizācijām tas būs liels ieguvums, jo atvieglos arī gada pārskatu sagatavošanu, vērtē Finanšu ministrijas pārstāve Irita Lukšo.

Par likuma vainām var spriest pēc gada

Likumu Saeima pieņēma pagājušā gada 18. jūnijā, bet tas izstrādāts iepriekšējās 11. Saeimas Sociālajā un darba lietu komisijā. Pēc toreizējās deputātes Initas Bišofas rosinājuma likums rakstīts iespējami vienkāršs un neapgrūtinošs. Par katru tā normu bija daudzas diskusijas, vispirms jau darba grupā, saskaņojot visu pušu viedokļus. Likums vēl nebija stājies spēkā, bet jau sabiedēja. Iespējams, tāpēc, ka likums uzreiz iedveš respektu un bažas, ka nejauši nepārkāpj tā robežas. Kaut gan – pirms tam, kad likuma nebija, arī tad viss notika. Par likumu nevalstisko organizāciju diskusijās izskanēja gan bažas par ierobežojumiem, gan to, ka tā atsevišķas normas nav saprotamas.

Informācijas sistēma ir tikai viena no likuma sadaļām. Nodarbinātības apakškomisijā, kuras sēdē skatīja Brīvprātīgā darba likuma ieviešanas gaitu, komisijas vadītājs Andris Bērziņš par jauno likumu vaicāja ieinteresēto pušu viedokli.

"Labi, ka šāds likums ir. Tas ir labs startam, un galvenais atcerēties tā mērķi - veicināt šīs jomas darbību, lai brīvprātīgajam ir viegli darīt, un tiem, kam vajag brīvprātīgos, ir viegli viņus piesaistīt. Vai likumā noteiktais regulējums būs pietiekams, rādīs laiks. Ne velti tā pieņemšanas process noritēja vairākus gadus. Bet tagad ir skaidrs, ko drīkst, nedrīkst, kādā veidā jādara," vērtē I. Teterovskis.  

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja, ka atbilstoši likumā prasītajam ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi par brīvprātīgā veselības un dzīvības apdrošināšanu (MK noteikumi Nr. 762). Noteikumu  normas ir veidotas pēc analoģijas ar darba aizsardzības likumiem. Tā kā ne vienmēr apdrošināšana tiek prasīta un ir nepieciešama, noteikumos ir uzskaitīti tie darbi, kuros organizatoram ir pienākums brīvprātīgo apdrošināt.

Valsts probācijas dienests  piesaista brīvprātīgos darbam ar jauniešiem. Dienesta vadītāja vietniece Irina Pūrīte dalījās pieredzē, ka pēc likuma stāšanās spēkā ir pārslēgti visi līgumi ar brīvprātīgajiem, un viņi ir arī apdrošināti, jo šis darbs ir kategorijā, kad apdrošināšana ir obligāta.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs vērtē: "Tas ir viens no retajiem likumiem, kura darbību vai spēkā stāšanos neesam izjutuši, kas liecina, ka līdzšinējā darbība ir bijusi pietiekami efektīva un jaunais likums netraucē. Ar bažām raugāmies Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, arī Kultūras ministrijas virzienā, tuvojoties vasarai, jo šī šaurā, trauslā līnija – kur ir brīvprātīgā darbs un kur nelegālā nodarbinātība - reāli pastāv. Vasaras sezona varētu būt periods, kad Darba inspekcijai būtu nopietni jāseko situācijām, kas uzskatāmas par brīvprātīgā darbu un kur, iespējams, ir mehānisms, kā apiet nodokļu nomaksu."

Citāds viedoklis ir Latvijas Pilsoniskajai aliansei, kas pauda kritisku nostāju. Alianses pārstāve Kristīne Zonberga kā jaunā likuma nepilnības minēja neskaidras likuma normas un terminus, nav arī saprotams, kādos amatos var nodarbināt brīvprātīgos. Organizācija no biedriem ir saņēmusi daudzus jautājumus un nav spējusi sniegt nepārprotamas atbildes, tādēļ uzrunāta Labklājības ministrija, bet saņemta atbilde, ka tā nav par likumu atbildīgā iestāde. NVO vēlējās zināt, kura iestāde, kas varētu skaidrot, kā interpretēt likuma normas. Kā norādīja K. Zonberga, tas ir svarīgi jau no gada sākuma, jo jāveido uzskaites, kas būs jāiekļauj gada pārskatā.

Deputāts Einars Cilinskis kā atbildīgo tomēr norādīja Labklājības ministriju: "Labklājības ministrija likumu nav radījusi, tā ir taisnība, bet, ja Saeima likumu ir pieņēmusi, tā atbildība tur [LM] nonākusi."  Viņaprāt, ja ir nepieciešami skaidrojumi, tad vai nu tie jāsniedz, saskaņojot starp ministrijām, vai arī nepieciešami likuma grozījumi.

Savukārt deputātei Aijai Barčai, kuras vadībā Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja un iesniedza likumprojektu Saeimā, ir cits skatījums: "Pašreiz steigties ar likuma grozījumiem nevajadzētu. Likums sācis strādāt 1. janvārī, un ir nepieciešams laiks - tas būtu viens gads, lai pārliecinātos, kā tas darbojas praksē, kas ir izdarīts labi un kādas ir kļūdas vai nepilnības. Tādējādi konkrētus likuma pantus varētu vērtēt nākamā gada sākumā."

A. Barča, aicinot uz turpmāku sadarbību, atgādināja, ka pie likuma strādāts ilgstoši: "Kur jūs bijāt, kamēr notika darbs šo likumprojektu komisijā un visiem bija iespēja piedalīties, jautāt, noskaidrot nesaprotamās likuma normas?"

Nodarbinātības apakškomisija jautājumus par  Brīvprātīgā darba likuma darbību praksē nolēma skatīt nākamā gada sākumā.

Kas ir brīvprātīgais darbs?
 

  • Brīvprātīgais darbs likumā definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā.
  • Brīvprātīgajam darbam nav peļņas gūšanas nolūka un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. Tātad netiek pieļauta darbinieku "paslēpšana" zem brīvprātīgā statusa.
  • Brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, tajā skaitā arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības.
  • Brīvprātīgo darbu veic no 13 gadu vecumu, no 13 gadiem līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai brīvprātīgo darbu var veikt tikai ar likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu.
  • Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju nodibina, pusēm vienojoties par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar pienākumiem un tiesībām.
  • Brīvprātīgā darba organizētājam jāiesniedz gada pārskats, norādot: brīvprātīgā darba vietu; brīvprātīgā darba veicēju kopskaitu konkrētā brīvprātīgā darba vietā; brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu kopskaitu; pēc brīvprātīgā darba organizatora ieskatiem, nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu informāciju.

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju nodokli" paredz, ka izdevumus, kas radušies, organizējot brīvprātīgā darbu, neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Grozījumi  Jaunatnes likumā nosaka, ka jauniešu brīvprātīgais darbs tiek organizēts saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu.